Miers un atbrīvotība - ko tas dod cilvēka ikdienā?
Autore: Vineta Riekstiņa
Stresu rada nevis apstākļi, kuros esam nokļuvuši, bet gan mūsu reakcija uz tiem. Tā ir neprasme tikt galā ar prātu, emocijām un ķermeni, tas rada trauksmes sajūtu un iekšēju nemieru. Mūsdienu cilvēks visu ir pieradis darīt tā nopietni, “ar krunku pierē”. Tas laikam ir mums kaut kad iemācīts, kas gadu gaitā ir kļuvis par ieradumu, ka ar dzīvi ir jācīnās, ka nekas nevar notikt viegli un ar prieku, un kur nu vēl bez piepūles!
Cilvēki mēdz iespringt par visu, pat darot lietas, kas pašiem patīk – sportojot, pastaigājoties, dejojot, dziedot – it kā tas būtu kāds smags darbs, ko mums kāds ir uzlicis par varītēm izdarīt. Dziedot korī, no diriģentes bieži nākas dzirdēt aizrādījumus, ka mēs dziedam ar tādām sejas izteiksmēm, it kā būtu piespiestas to darīt. Cilvēkiem ir jāmācās būt aktīviem un atbrīvotiem vienlaikus.
Kad mēs spējam funkcionēt ar atbrīvotu ķermeni, tad jebkuru nodarbi varam veikt relaksēti, bez saspringuma. Jo atbrīvotāki spējam būt, jo mazāk piekūstam, un jo mazāk nepieciešams ir arī miegs. Ķermenim vairāk ir vajadzīgs miers, nevis miegs. Normāli būtu pamosties tad, kad ķermenis ir pietiekami artbrīvots un atslābis, bet cilvēki bieži slikti guļ, jo pat miega laikā nespēj atslābināties, muskuļi pavisam tā arī neatslābst. Arī ēšanu būtu labāk regulēt nevis pēc tā, cik kalorijas pēc svara kategorijas pienāktos uzņemt, bet gan pēc tā, cik fiziski noslogoti attiecīgajā dienā esam – jo mazāk kustamies, jo mazāk ir nepieciešams apēst. Bet, kā jau zināms, ledusskapi visvairāk virinām tieši tad, kad mājās vaļojamies...
Man diezgan bieži sanāk ar cilvēkiem runāt par dažādām veselības problēmām. Jā, viņi atzīst, ka pašlaik jūtas slikti, ka gribētos to mainīt, bet, kad sāc stāstīt viņiem, ka tas ir mērķtiecīgs ikdienas darbs ar sevi, ka nav tādas brīnumtabletes, kas to kā ar roku noņems, un ka vislabākais būtu izvēlēties un ieviest ikdienā kādu no sev piemērotākajām enerģētiskajām elpošanas vai meditatīvajām praksēm, tad visbiežāk entuziasms kaut kur izplēn. Meditēšana tiešā veidā neko nedziedina, bet rada mūsu organisma sistēmai piemērotus apstākļus – atbrīvotību, atslābināšanos, mieru - kas ir nepieciešams, lai tā spētu pašdziedināties.
Reāli izmainīt savu pašsajūtu un veselību, kas nosaka mūsu dzīves kvalitāti, var palīdzēt tikai paša cilvēka atbildības uzņemšanās un rīcība – tā ir prioritāšu noteikšana, darbības plāna izveidošana, koncentrēšanās uz mērķi un disciplīna – tāda ir dzīves skolā iegūtā pieredze, kas palīdzēja man atgūt veselību. Ja cilvēks tiešām grib būt vesels – ar sirdi un sajūtām, nevis tikai domā, ka to grib – vislabākais būtu sākt ar to, kas palīdz iegūt mieru un atbrīvotības sajūtu savā ikdienā.
Lai visiem veselība un dzīvesprieks!