Visur paspēj tikai tas, kurš nekur nesteidzas
Autore: Vineta Riekstiņa
Visur paspēj tikai tas, kurš nekur nesteidzas - šie vārdi pieder Mihailam Bulgakovam. Vai tev izdodas savā ikdienā būt mierīgā plūdumā? Varbūt tu teiksi
– nu kā gan tas iespējams, ir taču tik daudz darbu, kas dzen cits citu, rūpju
un pienākumu! Jā, tas jau tā arī ir, es tevi lieliski saprotu, jo šis arī ir
viens no maniem grābekļiem, uz kura mēdzu ik pa laikam uzkāpt. Kad aizdomājos
par tādu savu drudžainu darbošanās procesu, tad ikreiz nākas secināt to, ka tā
ir vien mana ilūzija, ka tādā veidā es paspēju un izdaru vairāk. Mans
secinājums ir tāds, ka šādai ikdienas steigai galvenais iemesls ir nespēja būt
klātesošam ik mirkli ikvienā procesā, koncentrējoties tikai uz patreiz darāmo; nespēja
atbilstoši saplānot savu laiku, kur ietilpst arī darāmo darbu adekvāta
noteikšana; neelastīgums un savas gribas, gribasspēka nepielietošana.
Bieži vien, kad darām kādu darbu, jau domājam par nākamo - kā to darīsim un vai paspēsim laikā, tādēļ nespējam koncentrēties un tā īsti būt klātesoši arī darot patreizējo. Bieži vien mūsu prāts paralēli ir aizņemts ar citu problēmu risināšanu, kad mūsos ieslēdzas pasaules glābēja sindroms. Es mācos paļauties un uzticēties, ka citi arī paši spēs visu atrisināt bez manas palīdzības. Kā saka mana kolēģe – katram rumpim ir jābūt tikai vienai galvai, kas par to tad arī atbild, bet cilvēks bieži kļūst kā daudzgalvains pūķis, cenšoties uzņemties atbildību par citiem rumpjiem. Un kas tad parūpēsies par viņu pašu?
Visbiežāk cilvēki nespēj tikt galā ar darbiem nepareizas laika plānošanas dēļ. Kad uzrakstīju savu darbu plānu šim gadam, tad beigās sapratu, ka to visu vienā gadā nevar ietilpināt, ka pietiks vēl pārītim. Un tā gadās arī ar ikdienas lietām, kad aizmirstam, cik diennaktī ir stundas, un ka cilvēkam ir arī jāēd, jāatpūšas un jāguļ. Esmu sapratusi, ka ļoti svarīgi ir noteikt savas prioritātes, kas no tā visa tiešām ir vissvarīgākais, un tad jau atliek vien darīšanas vaina – jāsauc talkā savs gribasspēks. Vislabākā situācija ir tad, ja var darīt to, kas ir sirdslieta, un tam vajadzētu būt lielākajai daļai no darāmo darbu saraksta. Ja nav iespēju no kaut kā atteikties un nedarīt, vai arī kādam par to samaksāt – izmantot profesionāļa pakalpojumu - tad ir iespēja izmainīt savu attieksmi, iemīlot to, ko dari.
Elastīgums – pret dzīvi, pret jebkurām pārmaiņām – ir ļoti svarīga kvalitāte, kas ir nepieciešama ikvienam. Mēs katrs varam atcerēties, kā reaģējam uz to, kad pēkšņi izrādās, ka iela, pa kuru mums jābrauc, ir slēgta, kad dakteris vai frizieris no rīta atsaka ieplānoto vizīti, kad kolēģis nav iedevis atskaiti, un tādēļ šodien darbā būs jādara kas cits, nekā bijāt ieplānojuši. Elastīgums ir spēja pieņemt dzīvi un tās sagādātās situācijas bez jebkādām pretenzijām, spēja mainīties un pielāgoties – kad tas ir apgūts, tad jau var teikt, ka ir sperts milzu solis cilvēka gara spēka izaugsmē.