Ikdienas ieradumi manai veselībai

Autore: Vineta Riekstiņa

Mums katram ir savi ieradumi un uzkrātās zināšanas, ko lietojam ikdienā. Tādi ir arī man, un šeit es vēlos padalīties ar savu pieredzi, ar to, ko izmantoju visbiežāk. Tā nu ir sanācis, ka mana dzīve trīs gadus atpakaļ apmeta kūleni un daudz ko nācās mainīt par 180 grādiem. Mainīties un dzīvē veikt kardinālas korekcijas mani piespieda nopietna diagnoze – krūts vēzis. Tas ir tāds skorpiona princips – vai nu mainies vai mirsti. Dzīve uz mirkli tā kā sastinga, apstājās, un tad uzņēma jaunu apgriezienu, tikai tad jau tika mainīta gan ierastā gultne, ko noteica ikdienišķie ieradumi, gan lietoti citi, iepriekš nezināmi vai vienkārši neizmantoti ātrumslēgi, jo tas, ka mēs daudz ko zinām, vēl nebūt nenozīmē, ka to arī dzīvē pielietojam, un tad šīm zināšanām praktiski ir nulles vērtība. Taču tagad, uz šo visu atskatoties, es ar pateicību to novērtēju kā unikālu pieredzi.

Pieņemu savu jauno dzīvi tādu, kāda tā ir šodien, priecājoties par to, ka manās mājās ir patiess siltums, ar ko dalāmies savā ģimenē. Mēs visi esam kaut kur dzirdējuši frāzi, ka patiesi kaut ko novērtējam tikai tad, kad mums to atņem. Bet tad, kad tu to piedzīvo savā dzīvē, kad skaudri saproti, ka laiks, kas mums šeit ir atvēlēts, tiešām ir ierobežots un ka finiša taisne var parādīties pilnīgi ne tajā laikā un veidā, kā to varbūt biji iedomājies... Un tāpēc, kā saka skolotāji, mīliet tagad, jo viss pāries. Īstais brīdis ir tieši tagad, jo šobrīd nav nozīmes ne vakardienai, kuras vairs nav, nedz arī rītdienai, kuras vēl nav, mēs tikai ar paļaušanos varam ticēt, ka tā būs.

Kādā no mūsu “Ra – kursos” rīkotajiem sarunu vakariem es padalījos ar savu dzīves stāstu, kā man izdevās saņemties, nenolaist rokas un izķepuroties no situācijas, kurā biju nokļuvusi (ja interesē, šo stāstu var izlasīt šeit: Kā palīdzēt sev atveseļoties un pilnvērtīgi dzīvot tālāk). Varbūt kaut kas no tā visa, ko caur savu pieredzi esmu sapratusi un kas ir vērtīgs man, noder kādam vēl. Un viena no pirmajām lietām, ar ko sāku, - apzināti sāku piefiksēt savas domas un ieklausīties savos vārdos, jo domām un vārdiem ir milzu spēks, ne velti ir teiciens, ka tas, kā domājam un runājam, tas arī esam, tas sāk materializēties mūsu dzīvē, jo ar to mēs “rakstām” savu rīcības un esības programmu. Lai atveseļotos, atgūtu veselību, es ļoti daudz ko mainīju savā ikdienā, apzināti veidojot jaunus ieradumus.

Ko nozīmē jēdziens “ieradumi” un kāpēc ir tik svarīgi tam pievērst uzmanību. Atceroties teicienu, ka “ieradumam ir milzīgs spēks”, - tas nebūt nebūs teikts par stipru. Ieradums var būt gan fizisks, materiāls (piemēram, vēlu iet gulēt), gan emocionāls, kas veido sajūtu, gan mentāls, kas ir mūsu ierastais domāšanas veids. Gan mūsu rīcība, uzvedība, gan domāšanas veids atstāj mūsos sajūtu nospiedumus. Tas viss kopā veido mūsu ierasto esības stāvokli. Apzinoties, ko mums dod attiecīgais ieradums, vai tas strādā mūsu labā ar plus zīmi vai nē, mēs varam veikt revīziju, kur sliktos ieradumus, kas mums traucē dzīvot pilnvērtīgi un reizēm pat kaitē, jānomaina pret tādiem, kas mums dod kaut ko labu un vērtīgu.

Atgādināšu, ka arī šeit, gluži tāpat kā skolā agrāk mācījāmies fizikā un ķīmijā, darbojas enerģijas nezūdamības likums. Tas pasaulē attiecas uz visu, tajā skaitā, arī uz ieradumiem. Un tagad pastāstīšu par savas ikdienas ritmu, kas manā dzīvē un sajūtās ir ar plus zīmi, kas tagad jau ir kļuvuši par ieradumiem.

Savu rītu es sāku ar silta ūdens krūzi, kurā iemetu ingvera gabaliņus, nedaudz svaiga citrona sulas un tējkaroti medus. Ingvers ir plaši pazīstams ar tā dziedinošajām īpašībām, citrona sula rada organismā sārmainu, bāzisku vidi, bet medus uzlabo zarnu peristaltiku un mikrofloru (medum piemīt arī antiseptiskas īpašības). Tā kā dzīvība sākas ar izelpu (bērniņam pēc piedzimšanas attīra elpceļus no gļotām, tikai tad notiek pirmā ieelpa), tad arī mums katru jaunu dienu būtu jāsāk ar “izelpu”, kas šajā gadījumā būtu – zarnu trakta attīrīšana no gļotām. Tas darbojas līdzīgi, kā mēs noskalojam apkaltušus traukus, tos atmiekšķējot vispirms ar siltu ūdeni.

Kamēr es gatavoju savu ūdeni, tikmēr muti skaloju ar malku eļļas (der jebkura labas kvalitātes eļļa, piemēram, olīveļļa, arī kokosa eļļa). Eļļas malku kulsta pa muti pāris minūtes, tad izspļauj un izskalo ar siltu ūdeni. Tā vietā var notīrīt mēles aplikumu ar zobu birsti, karoti vai speciālu tam paredzētu rīku. Tādā veidā mikrobus, kas mutē nakts laikā ir savairojušies, mēs nevis padzeroties norijam, bet izspļaujam.

Manas ikdienas rituāls ir melnas, aromātiskas, rūgtas kafijas tase, ko apmēram pēc pusstundas ar baudu izdzeru. Rūgtā garša stiprina aknas un žultspūsli, kas, savukārt, atbalsta plaušas un resno zarnu. (Savukārt, plaušas un resno zarnu stiprina asa garša.) Par kafijas ietekmi uz mūsu veselību, kā saka, zinātnieki vēl strīdas, bet man tas vairāk ir kā rituāls, kas rada patīkamas sajūtas. Kādam tas var būt tase smaržīgas tējas vai kas cits. Un, kā jau visam, svarīga ir deva un ievērot zelta vidusceļu, darīt un lietot visu ar mēru, tajā skaitā arī vispārzināmas veselīgas lietas.

Brokastis es neēdu agrāk par 11:00. Arī tās visbiežāk sāku ar kefīra glāzi, kam pievienota 1 ēdamkarote veselu linsēklu (uzglabājot samaltas, tās ātri zaudē savas vērtīgās īpašības) un 1 – 2 ēdamkarotes linsēkļu eļļas, ko visu sakuļ blenderī. Šis kokteilis labvēlīgi iedarbojas uz zarnu traktu, to atmiekšķējot un iztīrot. Bez tam, linsēklu eļļa satur vērtīgās Omega 3 un Omega 6 taukskābes vairāk nekā citas eļļas. Un, kā zināms, skābpiena produkti ir īpaši labvēlīgi veselībai.

Vēža slimību pētniece Džoanna Badviga pētījumu rezultātā atklāja, ka linsēklu eļļa, blenderī sajaukta ar mazkaloriju biezpienu un ūdeni, rada unikālu savienojumu, lai šī vērtīgā eļļa organismā pilnīgāk uzsūktos (par to var izlasīt te: Skābekļa kokteilis). Zinot to, ka daudzās Eiropas valstīs, tai skaitā Lielbritānijā, neizmanto kefīru, tādēļ tas nav pētīts, pieļauju, ka kefīrs savienojumā ar linsēklu eļļu rada līdzīgu savienojumu kā mazkaloriju biezpiens, linsēklu eļļa un ūdens.

Vēl man ir ieradums - neiziet no mājas bez ūdens pudeles, jo ik pa laikam mēdzu padzerties. Sulas un jebkāds cits dzēriens nevar aizvietot tīra ūdens dzeršanu. Kāpēc ir tik svarīgi ik pa laikam padzerties? Jo ūdens mūsu organismā nodrošina pilnīgi visas ķīmiskās reakcijas, tas ir klātesošs visos procesos, tādēļ, ja jūties noguris, izsalcis, vai arī ja sāp galva, tad no sākuma izdzer glāzi ūdens. Lielākajā vairumā gadījumu pašsajūta drīzumā uzlabojas. Lietojot ikdienā vairāk tīru ūdeni, tiem, kas vēlas samazināt svaru, to arī būs vieglāk izdarīt. Ja katru reizi, kad it kā gribas ēst, no sākuma padzeras – visbiežāk pēc padzeršanās ēst tā īsti nemaz vairs negribas. Tas arī ir ieradums – ikvienu sava kuņģa vai organisma sūtīto signālu uztvert vienīgi kā izsalkumu.

Ja jau ūdens mūsu dzīvē ir tik svarīgs, tad, protams, ir būtiski, lai mēs dzertu kvalitatīvu un tīru ūdeni. Tādēļ ir vērts nepaslinkot un nokļūt līdz kādam zināmam avotam, ar ko Latvijas daba tiešām ir bagāta, un paņemt ūdeni dzeršanai no turienes. Es pēc iespējas tā arī daru. Bet vēl - var ūdens kvalitāti mājas apstākļos uzlabot arī pats. Es lietoju sasaldētu un pēc tam atsaldētu ūdeni. Tam izmantoju visparastāko ūdeni no krāna, mūsu mājās tas ir garšīgs. Pēc tādām pārvērtībām ūdens ir tīrs, jo sasaldēšanas rezultātā izmainās tā kristāliskais režģis un jebkāda iepriekšējā informācija tiek izdzēsta. Tagad tajā var rakstīt jaunu, sev vērtīgu informāciju, to var enerģētiski uzlādēt, ko ik pa laikam daru. Ļoti spēcinošs ir ūdens, kad ar koncentrētu sajūtu skaita tautas dziesmas, vienlaicīgi to var uzlādēt ar rokām, to, protams, darot pēc atkausēšanas. Pēc atsaldēšanas es ūdeni turu māla krūzē, kuras dibenā ir kārta melnā šungīta akmeņu, kas ūdens attīrīšanas ziņā ir 30 reizes efektīvāki nekā ogles filtrs. Esmu pārliecinājusies, ka šis ūdens ir enerģētiski tīrs, dzidrs. Savukārt par šungīta vērtīgajām īpašībām var atrast informāciju gan internetā, gan grāmatās.

Dienas laikā cenšos ievērot ēšanas intervālu 8/16, kas nozīmē, ka visas dienā plānotās ēdienreizes notiek 8 stundu laika intervālā, bet 16 stundu intervālā ēsts vairs netiek, vēlams ir dzert tikai ūdeni vai nesaldinātu tēju. Ja tiek ievērots šāds princips, tad mūsu ķermenis pats spēj cīnīties ar bojātajām šūnām, tās apēdot, bet, lai tas notiktu, kuņģim ir pilnībā jāiztukšojas. Šis princips saucas  autofāgija (“autophagy” – “pašapēšana”), tas bija zināms jau senajā Grieķijā. Japāņu zinātnieks Yoshinori Ohsumi par šī principa izpēti  2016. gadā saņēma Nobela prēmiju. To noteikti ir vērts izzināt vairāk, jo Latvijā tas nav plaši pazīstams, nav arī pieejama informācija latviešu valodā. Manā draugu un paziņu lokā ir vairāki, kas arī ievēro tādu ēšanas ritmu, un visi vienā mēlē apliecina savu labo pašsajūtu. Pie tam, tas palīdz arī atbrīvoties no daža laba lieka kilograma.

Par ēdienreizēm - tās man šo 8 stundu laikā sanāk 2 – 3 (šad tad kefīra kokteilis aizstāj pat vienu ēdienreizi). Svarīgi ir arī sabalansēt uzturu, ko cenšos ievērot, neaizmirstot, ka ogļhidrāti (dārzeņi, putras, maize) ir nepieciešami, lai ķermenis saņemtu nepieciešamo enerģijas daudzumu (degvielu). Jo mazāk ogļhidrātu cilvēks patērē, jo mazaktīvāks kļūst. Teiciens no dzīves “Malo kaši jel?” (“maz putras esi ēdis?” – krievu val.) to paskaidro tiešā veidā. Ogļhidrātiem būtu jāsastāda apmēram 50 % no dienas uztura devas.

Olbaltumi (gaļa, zivis, olas, pākšaugi) ir nepieciešami muskuļu un ķermeņa šūnu augšanai, bez tiem nav iespējams iegūt skaistu, veselīgu ķermeni. Vēlamā proprcija - apmēram 30 % no dienas uztura devas.

Daudziem liekas biedējošs jau jēdziens “tauki”, bet, tos pietiekami nelietojot uzturā, var piemeklēt nopietnas veselības problēmas, jo ar to palīdzību mūsu organisms asimilē A, D, E, K vitamīnus. Ja trūkst D vitamīna, tad netiek asimilēts arī kalcijs. Tādēļ, par taukiem būtu īpašs stāsts – kādus un kādos gadījumos lietot. Ja šobrīd nav vēlmes šajā iedziļināties, tad vienmēr derēs augstākās kvalitātes olīveļļa. Tauku vēlamā proporcija no dienas uztura devas ir 20 %.

Svarīgu vietu manā ikdienā ieņem sportiskās aktivitātes – pastaigas un vingrošana, 2 – 3 reizes nedēļā apmeklēju sporta zāli, kur vingroju trenerītes Ingrīdas vadībā. Vingrot mājās – man tas nav ne motivējoši, ne arī tam piemēroti apstākļi. Nu jau gadus piecus tā ir mana ikdiena. Man ļoti patīk daudzpusīgas nodarbības, un tieši tādas piedāvā mana trenerīte. Man vislabāk patīk trīs treniņu veidi, ko miksētā veidā apmeklēju. Dziļo muskuļu treniņš ir ārstnieciska un atveseļojoša vingrošana, kas nodrošina ķermeņa dziļo muskuļu stiprināšanu mūzikas pavadībā, šī zinātniski izstrādātā vingrojumu sistēma iekļauj sevī kalanētikas, pilates un jogas vingrojumus, kas sekmē kustību aparāta veselības sagabāšanu un spēj profilaktiski novērst muguras sāpju rašanos.

Ļoti patīk tagad modē nākušais BodyArt, kas ietver sevī gan jogas iedvesmotas pozas, kas ir piemērotas rietumu cilvēkam, gan spēka vingrinājumus ar kardio daļu sirds veselībai. Nodarbība sastāv no 5 enerģētiskajām struktūrām, ko apraksta austrumos plaši pielietotās  5 stihijas – uguns, ūdens, zeme, metāls (jeb gaiss) un koks. Treniņu sistēma apvieno sevī labāko un terapeitiski iedarbīgāko no fizioterapijas, ārstnieciskās vingrošanas, jogas, elpošanas tehnikām, klasiska spēka un lokanības treniņa, kā arī īpašus BodyArt oriģinālos vingrojumus. Visa pamatā ir Jaņ un Iņ princips – spēks un atbrīvošanās, izelpa un ieelpa.

Šad tad gribas arī aktīvāk izkustēties, tad noder fitness, kas ir nodarbība ķermeņa formas veidošanai, spēka un izturības attīstīšanai, kurā izmanto papildus aprīkojumu – hanteles, nūjas, stepa platformas, gumijas, bumbas un dažādus citus papildus aprīkojumus. Tas nostiprina sirds un asinsvadu sistēmu un veicina organisma labsajūtu.

Foto: Ingrīda Felsa - Belohvoščika

Pašlaik, kad sporta zāles ir aizvērtas, atkal nācās saņemties un darīt kaut ko jaunu – esmu iemācījusies nūjot, kas pirmajā brīdī izskatās vienkārši, bet tomēr būtu vēlams to pamācīties trenera vadībā, lai saprastu un sajustu, kā tas ir pareizi jādara. Nūjošanas pamatā ir atbrīvot un nolaist plecus, izvingrināt plecu daļu un krūšu kurvi, kas šajos Covid-19 apstākļos ir īpaši aktuāli. Galvenais ir ērti apģērbties, uzvilkt piemērotus apavus, var pielikt klāt pats savu muzikālo noformējumu, uzliekot austiņas un ieslēdzot savu mīļāko mūzikas “plejlisti” telefonā, vai arī iztikt bez tā. Ja ir iespēja nūjot, piemēram, mežā vai jūras krastā, tad gan es noteikti izvēlos klausīties dabas mūziku.

Par ļoti svarīgu manas ikdienas daļu jau gadus sešus ir kļuvušas meditācijas un enerģētiskā pašdziedināšanās, kas palīdz uzturēt ķermeni veselu. Jaunu nozīmi tas viss ieguva pēdējos trīs gadus, kad vajadzēja atgūt un nostiprināt veselību. Esmu mācījusies un praktizējusi visdažādākās sistēmas – Rei Ki, Ci Gun. Esmu no šī visa paņēmusi sev vislabāko.

Jau gadus sešus praktizēju japāņu dziedināšanas sistēmu Jin Shin Jytsu (JSJ), kur pamatā ir 26 enerģētisko slēdzeņu pāri. Slēdzene - tā ir noteikta vieta ķermenī. Tā var būt aizslēgta vai atslēgta. Visām slēdzenēm ir jābūt atslēgtām, tad ķermenī enerģija plūst harmoniski.

Lai saprastu, kas ir enerģija, varam sev uzdot pāris jautājumus: - Kas liek sirdij pukstēt? Kas mums liek elpot, kuņģim - sagremot barību? Kas liek darboties mašīnas motoram? Mašīnai tas ir akumulators, baterija, degviela. Cilvēkam - dzīvības enerģijas plūsma (Ki, Ci, prāna), enerģijas uzkrāšana (baterijas uzpildīšana), enerģijas avots (pie kā varam pieslēgties, līdzīgi kā mašīna uztankojas benzīntankā).

JSJ nozīmē zināt - kas, kad, kur, kāpēc un kā - ir jāsaglabā dzīvības enerģijas plūsma, lai tā nemitīgi uzturētu dzīvību ķermenī. JSJ šī plūsma ir atjaunojama ar savienotājvadiem. Savienotājvadi ir mūsu rokas. Pieskarties sev ar rokām, ar plaukstām – tas ir pirmais, ko daram, kad mums kaut kas iesāpas. Tas ir saglabājies mūsu apziņā no dzīves uz dzīvi, ka tā ir pirmā palīdzība sev. Tādēļ gudra rīcība ir šīs senās, gadsimtos un pat gadu tūkstošos uzkrātās zināšanas sākt atkal izmantot savā ikdienā. Izklausās sarežģīti? Izelpojam sarežģītību, ieelpojam vienkāršību, – mūsos šīs zināšanas jau ir, tikai jāatceras, kā tās pielietot.

Cik ilgi cilvēki pakļausies kultivētajai brīnumzāļu propagandai un turpinās barot farmācijas biznesu? Protams, ka savu reizi zāles izmantot patiešām ir nepieciešams, bet jāmācās ir veselību uzturēt, lai nenonāktu līdz vajadzībai to darīt. Bet šodien tas ir saistīts ar cilvēku domāšanas veidu, ar attieksmi pret sevi un pasauli, visās savās nedienās meklējot kādu citu vainīgo, kas par to uzņemsies atbildību, šajā gadījumā – vai dakteris pareizi ārstē un izraksta pareizās zāles, un ja kaut kas neizdodas, tad vainīgs, protams, ir tikai dakteris un sliktās, neefektīvās zāles.

Mācoties, atceroties to atkal no jauna un pielietojot senās zināšanas, mēs pietuvojamies savam kodolam, centram, kas vienlaicīgi ir visa avots. Visvienkāršāk nokļūt pie sevis ir meditācijā. Praktizēt meditācijas var visdažādākajos veidos. Tā ir arī apzināta enerģijas uzņemšana no zemes un debesīm, no apkārtējās dabas. To es dažkārt daru pat vairākas reizes dienā – pastaigas laikā, braucot ar mašīnu vai sabiedrisko transportu. Katru vakaru pirms gulētiešanas es dodos satikt sevi līdz ieslīgstu miegā.

Vai esat kādreiz mēģinājuši doties pastaigā savā iekšienē, sevī? Mēs visi taču sapņojam, pa laikam nokļūstot visneiedomājamākajās vietās uz pasaules un pat ārpus tās. Vai esat kādreiz pamēģinājuši ziedus uzplaucēt sevī? Ne velti zīmējumos, kas attēlo cilvēka septiņus enerģētiskos centrus (čakras), bieži vien katrs no tiem ir kā savas krāsas zieds. Pirmo reizi tādu meditācijas praksi es iemācījos un piedzīvoju retrītā Siguldā, Brūveros, Creator’s praksēs. Tā ir viena no manām mīļākajām meditāciju praksēm, kur bieži redzu un sajūtu sevi kā mirdzošu liepu, kas zied sidrabaini zeltītiem ziediem, manas saknes iesniedzas dziļi zemē, līdz zemes kodolam, bet galotne tiecas līdz saulei, un nevar saprast koka patiesos apmērus, tas vienlaicīgi ir bezgalīgi liels, bet, tai pat laikā, ir kaut kā nenosakāma, vēl lielāka, sastāvdaļa.

Ja koks spēj uzziedēt, tas liecina par tā spēku, veselību un to, ka tajā plūst dzīvība. Mēs sakām – “ziedoša sieviete” – tas nozīmē – būt skaistai, laimīgai, veselai, priecīgai, būt spēka pilnbriedā.

Mēs katrs pats varam radīt savu dvēseles dārzu, izplaucējot ziedus sevī... Un nav svarīgi, kāds tajā brīdī ir gadalaiks aiz loga, dvēseles dārza ziediem nekaitē ne ziemas putenis, ne sals, ne vējš.  “Ir tikai viens ceļojums: došanās sevī”.* Šis ir mans visvērtīgākais no jauna atgūtais ikdienas ieradums.

---

*Rainers Marija Rilke