Interesanti fakti par Pitagoru un viņa mācības sekotājiem
(Rakstu sagatavoja: Vineta Riekstiņa)
Pitagora dzīvi un viņa mācības ir apvītas ar daudziem neskaidriem, pat savā ziņā mistiskiem faktiem. Visticamāk, tas ir tā dēļ, ka viss, kas saistās ar viņa sludināto mācību, tika turēts stingrā slepenībā, visi tajā iesaistītie bija devuši klusēšanas zvērestu. Pitagorisms – viņa paustās filozofijas virziena, kulta kustības nosaukums, viņa mācības sekotājus dēvēja par pitagoriešiem. Var teikt, ka Pitagors Krotonā (Itālijā) bija izveidojis tādu kā savu sekotāju savienību.
Slavenais grieķu filozofs un matemātiķis, ko daudzi pazīst vien kā Pitagora teorēmas atklājēju, bija noslēpumaina personība, par viņa dzīvi atklātībā kļuva zināms tikai pēc pāris simtiem gadu pēc viņa nāves. Tieši tāpat nav īsti zināms, vai Pitagora teorēmu atklāja viņš pats, vai arī kāds no viņa mācekļiem.
Pitagors ir dzimis aptuveni 570. g.p.m.ē. Samosas salā. Ir zināms, ka viņš ir mācījies gan austrumos, gan Ēģiptē, pēc tam sācis savu reliģisko filozofiju, kas balstījās uz matemātiskiem pamatiem, mācīt saviem sekotājiem, skolniekiem. Viņa mācekļi slavināja matemātisko harmoniju, ticēja, ka Visumā viss ir balstīts uz skaitļiem, ieskaitot dabu un mūziku. Skaitlis “desmit” tika uzskatīts kā “virsskaitlis”.
Neskatoties uz to, ka pitagorieši pret cilvēkiem bija noskaņoti labestīgi, paši bija gatavi paciest pat spīdzināšanu, lai tikai nenodotu slepeno informāciju. Viens no neskaidrajiem faktiem, ko piedēvē Pitagoram, ir tāds, ka viņš esot nogalinājis kādu no saviem sekotājiem. Pitagorieši ticēja, ka ar racionālo skaitļu palīdzību var izskaidrot Visuma uzbūves principus. Taču viens no viņa sekopājiem, vārdā Hippas, atklāja zelta griezumu, kas apgāza vienu no fundamentālajiem principiem, ko savos darbos izmantoja Pitagors, un matemātiķis, iespējams, par to viņu ir nogalinājis.
Kā liecina vēsture, viņi abi ir bijuši laivā, kad Hippas Pitagoram ir stāstījis par saviem pretrunīgajiem aprēķiniem. Pitagors viņu esot izgrūdis no laivas un noslīcinājis, pārējiem sekotājiem liekot par to klusēt. Otra versija ir tāda, ka Hippas ir atklājis, ka arī no skaitļa “divi” var izvilkt kvadrātsakni. Nav skaidri zināms, vai tas tiešām tā ir bijis, bet tas, ka tika atklāti iracionālie skaitļi, ievērojami sašūpoja Pitagora mācības pamatus, jo pitagorieši bija pārliecināti, ka Visums ir radīts uz veaselo skaitļu pamata.
Vēl kāds interesants fakts – pitagorieši bija veģetāriši, viņi neēda arī pupas, jo ticēja, ka cilvēku dvēseles iemiesojas zvēros un arī pupās. Viens no galvenajiem principiem Pitagora mācībā bija dvēseļu pārdzimšana. Viņi ticēja, ka tās pēc nāves iemiesojas dzīvniekos, tādēļ pitagoriešiem bija stingri aizliegts ēst gaļu, un arī pupas, jo pastāvēja uzskats, ka dvēseles var iemiesoties arī tajās, varbūt par pamatu šai pārliecībai ir pupu forma, kas atgādina cilvēka embriju.
Arī ap Pitagora nāvi ir apvītas vairākas leģendas, viena no tām vēsta, ka Pitagoram gandrīz izdevies aizbēgt no saviem vajātājiem, bet skrienot viņš nonācis favas pupu laukā un atteicies tam skriet cauri, jo tas pārkāpjot viņa mācības pamatprincipus, tādēļ viņš apstājies un ticis nogalināts.
Vēl kāds interesants fakts – pitagorieši ticēja, ka viņu līderim piemīt īpašas, pārdabiskas spējas. Viņi uzskatīja, ka viņš spēj sarunāties ar dzīvniekiem un atceras savas iepriekšējās dzīves. Tika uzskatīts, ka viņš spēj zināt, piemēram, kad būs nākamā zemestrīce, vai arī apturēt krusu, apturēt vēju un nomierināt okeānu. Klīda pat baumas, ka viņam esot zelta gūža, un kājas arī esot no zelta. Romas Cicerons ir atzīmējis, ka pitagorieši, aizstāvot savas idejas, ir lietojuši frāzi: “Saimnieks tā teica”, ar to domājot Pitagoru.
Arī sievietes aktīvi piedalījās Pitagora ideju attīstībā, lai gan to skaits, proporcionāli, salīdzinot ar vīriešiem, nebija tik liels – filozofs Jamblikss savā darbā par Pitagora dzīvi ir pieminējis, ka esot bijuši 218 pitagorieši – vīrieši un 17 – sievietes. Pēc visa spriežot, slavenais matemātiķis pret viņām ir izturējies kā pret vienlīdzīgām. Viena no slavenākajām Pitagora sekotājām bijusi Timika, par kuru ir zināms, ka viņa ir bijusi stāvoklī, un lai spīdzināšanas laikā neatklātu noslēpumus Dionīsam, esot nokodusi sev mēli.
Papildus tam, ka pitagoriešiem bija jāievēro stingra diēta, viņiem bija jāievēro vēl arī citi noteikumi, no kuriem daudzi šķiet pavisam dīvaini. Piemēram, bija noteikts, ka kurpe vispirms ir jāuzvelk labajā kājā, viņiem bija aizliegts ceļot pa koplietošanas ceļiem, un nedrīkstēja pieskarties baltiem gaiļiem.
Bet visīpašākais noteikums bija tāds, ka pitagoriešiem bija jāievēro klusēšanas zvērests, viņi nedrīkstēja runāt piecus gadus. Gribētos ticēt, ka šis klusēšanas zvērests bija attiecināms uz komunikāciju ar ārpus pitagoriešu grupas esošajiem, jo kā gan citādi viņi būtu varējuši veikt kopīgos atklājumus.