Inguna Balgalve

Dzīvē ir brīži un cilvēki,  uz kuriem Dievam ir savi plāni, kas sniedzas daudz augstāk par cilvēku plāniem...

Pieaugušais bērns.

Kas ir mīlestība un kas ir laime?

Kad biju maza, man teica – izaugsi sapratīsi. Tagad, kad esmu izaugusi, man saka – ja iemācīsies uz dzīvi raudzīties ar bērna acīm, un par redzēto priecāties kā bērns, tad tu sapratīsi, kas ir mīlestība un kas - laime.

Nu esmu pieaugusi, vai esmu atradusi atbildes uz šiem jautājumiem? Jā! Atbildes nav grāmatās, nedz arī cilvēku padomos. Tas viss tikai palīdz izdarīt izvēli, kurp doties tālāk, lai atrastu to, ko meklē. Atbildes ir pašā dzīvē un cilvēkā. Jo vairāk izprotam sevi, jo vairāk likumsakarības redzam dzīvē.

Skolotājs man reiz jautāja: vai tu tici Dievam? Es atbildēju – jā. Tad turpināja jautāt: vai esi pieredzējusi, ka Dievs tev palīdzēja grūtā brīdī? Es atbildēju – jā. Vai esi redzējusi Dievu? Atbildēju – nē. Bet kā tu vari zināt, ka tas bija Dievs? Iestājās klusums. Tad Skolotājs turpināja – to nevar zināt, to var sajust tikai ar sirdi. Dievs ir visur, viņš visu redz un visu dzird, viņš gādā, lai mēs saņemam to, ko lūdzam, pat ja tas sagādās mums ne tikai prieku, bet arī ciešanas, jo caur ciešanām mēs atīram savu dvēseli no maldīgu uzskatu sārņiem. Dieva rokas ir cilvēki tev līdzās. Tev līdzās esošie cilvēki ir Dieva mīlestība, jo kopā ar viņiem tu audz, mācies, piepildi savus sapņus, iepazīsti mīlestību un atrod laimi.

Es toreiz vairs neko neteicu un arī nejautāju. Man viss likās tik pareizi un reizē netaisnīgi - kāpēc ciešanas. Tagad - pēc vairākiem gadu desmitiem, saprotu, ka šajā sarunā ar Skolotāju bija pateikts viss, kas man jāzina, lai saņemtu atbildes uz jautājumu, kas ir mīlestība un kas ir laime.

Mums latviešiem ir skaists un jēgpilns vārds – SIRDSBALSS vai SIRDSAPZIŅA. Ceļu uz laimi var atrast, ieklausoties savas sirds balsī. Tikai nav teikts, ka tas ir viegli. Vai viegli bija iemācīties staigāt, lasīt, rakstīt....Tomēr mums ir mantojumā atstātas zināšanas, kas jau daudzus gadu tūkstošus cilvēkiem ir palīdzējušas atrast meklēto. Šīs zināšanas palīdzēja arī man rast atbildes un daudzajiem kāpēc? Dažas atbildes nav grāmatās, tās sniedz pati dzīve.

Ja gribi izprast sevi un to, kas notiek tavā dzīvē, – nāc un meklē atbildes!

Lai cik es esmu centusies būt līdzīga citiem un iederēties sabiedrībā, iepazīstot mani tuvāk, cilvēki man sāk teikt: "Tu esi citāda. Ne sliktā nozīmē... bet tevī ir kaut kas tāds, ko grūti vārdos aprakstīt, to vairāk jūt nekā redz..."

Cik vien sevi atceros, es pasauli esmu uztvērusi citādāk nekā pārējie... agrāk man šķita, ka visi redz un dzird to, ko redzu un dzirdu es, bet ar laiku sapratu, ka tā nav. Centos sevī to visu apklusināt un būt tāda kā visi. Pabeidzu vidusskolu, studēju augstskolā fizikas un matemātikas fakultātē, sāku strādāt skolā, izveidoju ģimeni, piedzima 2 bērni un šķita, ka būs kā visiem, līdz liktenis pārrakstīja manu dzīves scenāriju... Tagad zinu, ka viss var mainīties vienā mirklī... Protams es meklēju atbildes uz saviem daudziem kāpēc gan  pie profesionāliem speciālistiem, gan netradicionālo zināšanu pārstāvjiem, daudz lasīju un mācījos... līdz viena vieda zintniece Latvijā man teica: "Tev meiten' nebūs viegla dzīve, tu esi redzošā..." Laikam tas bija tas, no kā es baidījos visvairāk - būt citādai un pieņemt sevī to daļu, kuru centos noliegt. Nekas cits neatlika kā pieņemt to, ka esi citāda, mācīties izprast to, ko citi neredz un kā tas ietekmē ikvienu no mums. Visas atbildes ir mūsu acu priekšā, tikai jāprot tās saskatīt.

Agrāk es centos daudziem palīdzēt konsultējot,  arī praktiski, rīkojot seminārus un kursus visā Latvijā,  organizējot dažādas tematiskās ekskursijas, lai parādītu dzīvi un iespējas, ko tā piedāvā no citiem skatu punktiem... un visu laiku mācījos pati. Man ir arī daudz skolnieku, kas paši kļuvuši par skolotājiem un veiksmīgi turpina sevi pilnveidot, lai var palīdzēt citiem. Tagad es piedāvāju nākt un mācīties pašiem kļūt par savas dzīves saimniekiem. Durvis ir atvērtas... viss pārējais ir  jūsu pašu ziņā.