(Autore: Inguna Balgalve)
Daudz ir diskutēts un rakstīts par to, kādai ir jābūt mūsdienīgai sievietei, tomēr pie viena kopsaucēja tā arī nav izdevies nonākt. Paskatīsimies, kā dabā enerģētiski ir sadalītas jomas, kurās gan sieviete, gan vīrietis ir spēcīgāki viens par otru. Izejot no tā, tad arī kopīgi mēģināsim izveidot pamatnosacījumus mūsdienīgas sievietes portretam sociālajā vidē un ģimenē.
*Piezīme: šobrīd runājam par enerģiju un tās veidiem, tāpēc turpmāk teiktais attiecas uz enerģijas plūsmām, nevis cilvēka ķermeni. Enerģija nav redzama, un tā darbojas atšķirīgi no tā, ko mēs redzam ar acīm, vērojot pasauli un cilvēkus. Lai izprastu kā daba (nevis cilvēks) ir sadalījusi sfēras, kurās spēcīgāki ir vīrieši un kurās – sievietes - ir jāizprot dabas likumi.
Par pamatu mūsu tēmai ņemsim galveno enerģētisko centru izvietojumu (citur literatūrā sauktas arī par čakrām vai saulītēm) cilvēka ķermenī. Austrumu tautas dzīvības enerģijas plūsmu, kas plūst cilvēkā, ir iedalījušas 3 daļās:
1. Pirmā un galvenā plūsma ir centrālais kanāls, ko sauc par ŠUŠUMNU. Šī plūsma iet pa mugurkaulu un apvieno sevī Saules un Mēness enerģiju (citur literatūrā saukta arī par Gara un Dvēseles enerģiju). Mugurkaulā atrodas galvenie enerģiju centri, kur katrs ir saistīts ar noteiktu orgānu un ķermeņa sistēmas grupu cilvēku ķermenī. Par to raksta un māca Austrumu medicīna.
2. Galvas smadzeņu labā puslode uztver Saules enerģiju un darbina ķermeņa kreiso pusi. Saules enerģijas plūsmu austrumu medicīnā sauc par PINGALU (tā ir saistīta ar Garu), vai kā mēs to saucam - JAN enerģija. Šī ir Izelpa, un saistīta ar cilvēka psihi. Aktīvāk izpaužas vīriešiem.
3. Galvas smadzeņu kreisā puslode uztver Mēness enerģiju un darbina ķermeņa labo pusi. Mēness enerģijas plūsmu austrumu medicīnā sauc par IDU (tā ir saistīta ar Dvēseli), vai kā mēs to saucam - IŅ enerģija. Šī ir Ieelpa, un saistīta ar emocijām. Aktīvāk izpaužas sievietēm.
Augšējais enerģijas centrs (saukts par 7. čakru vai saulīti), atrodas cilvēka aurā virs galvas, vietā, ko mēs saucam par „avotiņu”. Svētbildēs to zīmē kā nimbu virs svēto un eņģeļu galvām. Tādējādi parādot, ka šis centrs saņem tīro vienoto kosmisko Ci (Ki, Prāna) enerģiju. Viss, kas saistīts ar dzīvi uz Zemes, sākas ar Saules un Mēness enerģijas apvienošanos 6. enerģijas centrā sauktā arī par „trešo aci”. Saule kustina uguns un gaisa spēka enerģiju un plūst no augšas uz leju. Mēness kustina ūdens un zemes spēka enerģiju un plūst no apakšas uz augšu.
Katram cilvēkam, neatkarīgi no dzimuma, ir visi enerģētiskie centri. Tā dabā ir iekārtots, ka vīriešiem aktīvākas un pašsaprotamākas ir tās dzīves sfēras, kuras darbina Jan jeb Saules enerģija, bet sievietēm - Iņ jeb Mēness enerģija. Līdz ar to, lai iegūtu līdzsvaru sevī un savā dzīvē, katrs mēs meklējam sev to otro pusīti, kura spēj aktivizēt mūsos to enerģiju (rakstura īpašības), kas mūsos ir pasīvā (neizpaustā) veidā. Tabulā tās ir atzīmētas ar vārdu – JĀMĀCĀS.
Tāpat kā Saules mijiedarbība ar Mēnesi rada un veido visu dzīvo uz mūsu planētas (Makro), tā arī vīrietis kopā ar sievieti veido cilvēku dzīves kvalitāti.
Sievietes dabā ir gribēt, vīrieša – varēt. Katrai sievietei ir savs vēlmju saraksts, ko viņa grib realizēt savā dzīvē, un attiecīgi savam vēlmju sarakstam viņa meklē vīrieti, kas spēs realizēt pēc iespējas vairāk no šīm vēlmēm.
Katrs vīrietis sievietē meklē kaut ko mazliet no savas mammas un mūzas (iedvesmotājas) apvienojuma. Arī vīriešiem ir savs vēlmju saraksts, tikai viņi atšķirībā no sievietes, meklē to, kurai būs pēc iespējas līdzīgāks vēlmju saraksts.
Līdz ar to varam secināt, ja vīrietim ar sievieti ir līdzīgi vēlmju saraksti, viņu attiecībām ir iespēja būt ilgstošām, laimīgām un noturīgām. Jo mazāk sakrīt „ieraksti” vēlmju sarakstā, jo lielākiem pārbaudījumiem pakļautas attiecības. Šādās attiecībās katrs centīsies panākt, lai otrs piekāpjas, vai sāksies otra “pāraudzināšana”, kas nāk komplektā ar pārmetumiem, kritiku, apvainošanos un citām negatīvām lietām. Negatīvas emocijas, rīcība un attieksme vienam pret otru nekad nav radījušas ne saticību, ne mīlestību, ne atbalstu un drošības sajūtu.
Gribas ticēt, ka nedaudz citādāks skats uz varbūt jau zināmām lietām ļaus mirkli apstāties un godīgi attiecībā pašiem uz sevi palūkoties „no malas” uz savu dzīvi un attiecībām ar apkārtējiem. Kā tad mums ir ar tiem vēlmju sarakstiem? Sakrīt vai nesakrīt?
Visi procesi dabā ir pakļauti noteiktām likumsakarībām, kas, savukārt, noved pie konkrēta iznākuma. Arī veiksme un neveiksme pakļaujas zināmām likumsakarībām. Atšķirība ir tikai tā, ka veiksmes nodrošināšanai nepieciešams konkrēts mērķis, gribasspēks un ticība, ka ar pacietību var visu sasniegt. Toties neveiksme pie tevis atnāk neplānojot.
Pētot veiksmīgu cilvēku dzīves un darba pieredzes, ir iegūtas atziņas, ka veiksmes piesaistīšanai darbojas konkrēti likumi zināmā secībā. Šo likumu principus var apgūt ikviens cilvēks, ja vien viņam ir šāda vēlēšanās.
Dažkārt cilvēks sava slinkuma un mērķa trūkuma dēļ, nemaz pats sev nezinot, nonāk neveiksminieku kandidātu sarakstā. Tāpēc piedāvāju nelielu testu, lai varētu pārbaudīt - vai tu jau neesi iekļuvis neveiksminieku vai to kandidātu sarakstā.
Ja par katru cenu gribi būt neveiksminieks, tad:
Centies vienmēr pārmest tiem cilvēkiem, ar kuriem kopā dzīvo un strādā.
Nekad nepieņem citu cilvēku padomus; pat tad ne, ja, objektīvi ņemot, tas ir tavās interesēs.
Vienmēr skaties atpakaļ pagātnē, lai neatliktu laika nodarboties ar tagadnes jautājumu risināšanu. Idealizē pagātni kā zelta laikmetu, savukārt, pagātnes kļūdas uzskati par nelabojamām, jo viss par vēlu...
Vienmēr un visās situācijās sevi iztēlojies par upuri un radi citos cilvēkos vainas apziņu.
Nekad nemaini kādreiz iemācītās un apgūtās uzvedības un izturēšanās formas. Pat tad nē, ja situācija, apstākļi un viss pārējais ir mainījies, un šīs formas vairs neder.
Vienmēr paredzi visu sliktāko. Notikumu paredzēšana ved pie tā, ka tas, kas tiek paredzēts, tiešām notiek.
Domā par visām iespējamajām nelaimēm un problēmām, kuras tevi varētu piemeklēt. Neļauj sevi pārliecināt, ka nekas tāds nevar gadīties.
Piedāvā savam partnerim izvēlēties no divām lietām vienu. Kad viņš izvēlējies vienu, pārmet, ka nav izvēlējies otru.
Lūdz kādam tev kaut ko izpalīdzēt. Tiklīdz viņš piekrīt un ķeras to pildīt, lūdz momentā ko citu.
Turies pie puritāņu principa, ka drīkst darīt visu, kamēr tas tev nesagādā prieku, un ka tavs pienākums ir - negūt prieku.
Netici, ka otrs cilvēks tevi mīl. Neņem no dzīves to, ko tā caur tavu partneri tev piedāvā. Vienmēr meklē un domā par slēptām domām, kas viņam varētu būt.
Cilvēku, kuru vēlies par savu partneri, mēģini iekarot. Tiklīdz tev tas izdevies - pamet viņu, jo kārtīgs cilvēks nebūtu ļāvies sevi iekarot.
Vienmēr turies pie atziņas, ka normāla, pareiza, atbilstoša ir tava pasaule, uzskati, uzvedība. Melīgi, kļūdaini, nepareizi, dumji ir citi cilvēki, tautas, valstis.
Ja, pārlasot šos 13 punktus, esi atpazinis savu rīcību vismaz 5 punktos, tad minimālā programma ”Kā kļūt neveiksminiekam ” ir jau izpildīta.
Ja tomēr esi izlēmis būt veiksmīgs, tad jāapbruņojas ar pacietību un vēlmi nepārtrauktai sevis izglītošanai. Atturies no iepriekšminētajos punktos minētās uzvedības un paradumiem.
Rakstu sastādījusi: Inguna Balgalve
Izmantoti materiāli no: Paul Watzlawick “Anleitung zum Unglucklichsein”
Kas ir Jin Shin Jyutsu (džin šin džitsu)?
Tās ir ļoti senas cilvēku zināšanas par to, kā harmonizēt savu iekšējo pasauli, palīdzēt sev un citiem. Jin Shin Jyutsu darbojas ar 26 enerģijas drošības slēdzenēm jeb laukumiem uz cilvēka ķermeņa, kas kopā ar enerģijas plūsmām nodrošina dzīvības norises ķermenī. Jin Shin Jyutsu māksla strādā ar dzīvības enerģiju, kas plūst pa dzīvu ķermeni noteiktā veidā un noteiktā musturī.
Katrā ķermeņa pusē ir 26 sfēriski plaukstas lieluma laukumi, kas, latviski tulkojot, ir enerģijas drošības slēdzenes. Ja mūsu enerģijas plūsma necirkulē harmoniski, noteiktā dzīvības ritmā, tad šīs drošības slēdzenes nobloķējas, aizdambējot vai palēninot enerģijas plūsmu. Kad dažādu ietekmju dēļ viena vai vairākas no šīm plūsmām tiek palēninātas vai aizsprostotas, seko stagnācija, kas var apgrūtināt atsevišķu orgānu, ķermeņa daļu un psiho-emocionālo procesu harmonisku darbību. Pieskaroties ar pirkstu galiem un plaukstām noteiktās kombinācijās pie šīm enerģijas slēdzenēm, laukumiem uz ķermeņa, var atjaunot līdzsvaru prātā, ķermenī un garīgajā uztverē, tā palīdzot optimālai veselībai un labklājībai. Šo vienkāršo mākslu, kas balstās uz dziļu izpratni par nepārtraukto mijiedarbību starp mūsu fizisko un garīgo esību, var pielietot, lai palīdzētu gan sev, gan citiem. Tā pilnveido mūsu atveseļošanas spējas, samazina stresa iedarbību un stimulē relaksāciju.
Jin Shin Jyutsu māksla ir pazīstama daudzās pasaules valstīs, kur to gan individuāli, gan arī privātajās praksēs un slimnīcās plaši izmanto kombinācijā ar moderno medicīnu. Tā ir vērtīgs papildinājums mūsdienu medicīnai un psihoterapijai. Veiktie pētījumi apstiprina šīs fiziofilozofijas harmonizējošo ietekmi uz cilvēka veselumu.
No kurienes nāk šī mācība jeb zināšanas?
Jin Shin Jyutsu mākslu, kas cilvēcei bijusi zināma jau vairāk nekā 700 gadu pirms mūsu ēras, pagājušā gadsimta sākumā Japānā atdzīvināja meistars Jiro Murai (1886-1961). Tālāk viņš šo fiziofilozofiju nodeva savai skolniecei Marijai Burmeisterei (Mary ino Burmeister (1918-2008), kura to atveda uz Rietumu pasauli. Pateicoties viņas sirds darbam, nu to ir apguvuši vairāk nekā 18 000 studentu - praktiķu visos kontinentos. Latvijā 21. gadsimta sākumā šo metodi ieviesa un iedzīvināja Inta Dzelme.
Inta Dzelme (1961–2011), Dr. phil. psiholoģijā. Kā Fulbright stipendiāte studējusi psiholoģiju doktorantūras programmā Union Institute & University, ASV, kur mācības Jin Shin Jyutsu fiziofilozofijā tika iekļautas holistisko terapiju praksē. 2003. gadā Inta Dzelme ieguva Jin Shin Jyutsu sertifikātu un tiesības praktizēt šo metodi. Inta bija psihoterapeite, kura praktizēja sistēmisko individuālo terapiju (Internal Family Systems Therapy), ko studējusi pie tās izveidotāja Ričarda Švarca (Richard Schwatrz) Čikāgā un krīzes terapiju, pielietojot Jin Shin Jyutsu fiziofilozofiju. Inta Dzelme ir dibinājusi Krīzes centru “Skalbes” un bijusi šī centra pirmā direktore.
Plašāka informācija atrodama: decembris2009/janvāris2010, Nr.21/Biznesa psiholoģija 71;72;73 lpp.
Vai Jin Shin Jyutsu ir ārstniecības metode, psihoterapija, filozofija vai dzīvesveids?
To sauc par fiziofilozofiju. Visur pasaulē šo virzienu pieskaita pie alternatīvās jeb holistiskās medicīnas. Visplašāk šis virziens ir izplatīts ASV un Vācijā. Šo metodi var praktizēt ne tikai ārsti vai psihologi, bet arī masāžas speciālisti. Tā ir daļa no viņu prakses un var būt kā papildus līdzeklis, strādājot savā konkrētajā pamatjomā.
Kas šajā metodē ir īpašs?
Šī ir metode, kuru katrs pats var izmantot sev vai saviem tuviniekiem. Būtiski ir tas, ka cilvēki, ja viņi grib pieņemt šo metodi kā daļu no savas dzīves, var apgūt šīs metodes pamatus, un tālākais ir viņu pašu rokās. Nav vienmēr jāiet pie speciālista, jo katrs pats var sev palīdzēt. Pozitīvais arī ir tas, ka cilvēks šo Jin Shin Jyutsu pašpalīdzību var praktizēt jebkurā vietā un laikā, atrodoties pat sabiedriskā vietā – braucot transportā, skatoties televizoru u.tml.
Cik būtisks ir ticības jautājums, ka Jin Shin Jyutsu tiešām palīdzēs, vai tomēr šī metode darbojas tīri fizioloģiski?
Jin Shin Jyutsu darbojas gan fizioloģiski, gan psihoemocionāli. Bet ticība, protams, palīdz. Jin Shin Jyutsu nelieto jēdzienu „meridiāni”, kā tas ir citās līdzīgās mācībās. Bet ideja, ka enerģija plūst caur ķermeni noteiktā virzienā, veidojot astotnieka formu, ir līdzīga. Tas nozīmē - ja sāpes jeb sastrēgums ir ķermeņa augšdaļā, tad, turot plaukstas noteiktās vietās zem vidukļa, enerģijai palīdz plūst lejup, un otrādi. Ja sāp kājas, bieži vien jātur enerģijas slēdzenes plecos vai uz kakla. Pēc šī principa arī var skaidrot, kāpēc, pieskaroties vienam ķermeņa punktam, var mazināt sāpes pavisam citā ķermeņa daļā.
Ja runā par ticības jautājumu, tad ļoti svarīgi ir ticēt jeb uzticēties pašā sākumā, lai vispār pamēģinātu šo metodi, lai izveidotos kontakts starp klientu un praktizētāju – tātad bieži vien pašam ar sevi. Pēc laika cilvēks jūt rezultātu, bet sākumā svarīgi uzticēties, lai nav tā, ka „es paturēju plaukstas 2 minūtes, man galva nepārstāja sāpēt, tas nav to vērts”. Nav tā, ka cilvēks atnāk uz vienu sesiju un pēc tās obligāti jūtas labāk. Var būt pat sliktāk, jo tiek aktivizētas lietas, kas pirms tam ir bijušas iestrēgušas prātā un ķermenī. Nevar gaidīt, ka ar vienu sesiju visas problēmas tiks atrisinātas, tā tas parasti nenotiek, kaut arī reizēm pat viena sesija var izmainīt daudz ko cilvēka dzīvē. Praktizējot vienkāršu pašpalīdzību, šī pieeja var kļūt par dzīves filozofiju. Cilvēks iemācās labāk atpazīt un saprast savas emocijas – gan dusmas, gan bailes - un spēj pats sevi ietekmēt, nomierināt. Šīs emocijas savukārt ir ļoti saistītas ar dažādu orgānu darbību, ar fizioloģiju.
Vai Jin Shin Jyutsu var palīdzēt cilvēkam, kurš vīlies medicīnā, kam ir nopietna saslimšana, bet tradicionālā medicīna palīdzēt nevar?
Te ir ļoti jāuzmanās no vārda „ārstēšana”. Ārstē sertificēts mediķis. Jin Shin Jyutsu ir cilvēka veselības harmonizēšana. Pielietojot Jin Shin Jyutsu metodi, var mazināt zāļu iedarbības dažādas blakus parādības, lai ātrāk un pilnīgāk izvadītu toksīnus no ķermeņa. Pēc šādiem seansiem uzlabojas ķermeņa šķidrumu un enerģijas cirkulācija, elpošana, pašsajūta, naktsmiegs, apetīte, pazūd nervozitāte, tādejādi, iespējams, var ātrāk atteikties no daļas ķīmisko zāļu. Mācoties daudz jāapgūst anatomija, fizioloģija, lai saprastu kas un kā notiek.
Ar Jin Shin Jyutsu var palīdzēt pēc jebkāda veida ķirurģiskas iejaukšanās. Brūču dzīšana, atveseļošanās process norit ātrāk, ir mazāk komplikāciju. Šī metode palīdz ķermenim vieglāk tikt galā ar piedzīvoto. Tradicionālā medicīna nerunā par enerģijas plūsmu ķermenī un par tās saistību ar sāpēm ķermenī. Stradiņa universitātē ir Integratīvās medicīnas virziens, kur Igors Kudrjavcevs un viņa kolēģi arī runā par līdzīgām lietām. Vācijā, netālu no Brēmenes, klīnikā ārsti homeopāti strādā, praktizējot Jin Shin Jyutsu mākslu. Līdzīga prakse un pētījumi šobrīd notiek arī ASV. Tradicionālā medicīna spēj ļoti veiksmīgi sadarboties ar Jin Shin Jyutsu, viena otru papildinot.
Vai ir tā, ka cilvēks atnāk ar kādām konkrētām fiziskām sāpēm, un pēc kāda laika viņa emocionālais stāvoklis mainās, viņš ir atbrīvojies no dusmām, vainas utt?
Jā, tajā ir sakarības. Cilvēks atbrīvojas no fiziskajām sāpēm, un arī kļūst brīvāks savā domāšanā, emocionalitātē, pieejā dzīvei, ir spējīgāks atbrīvoties no negatīvām domām, viņam vairs tik ļoti nesāp arī pagātnes nasta. Bet ir cilvēki, kuri atnāk divas trīs reizes un saka - nē, man tomēr labāk vajag tableti. Un tas ir dabīgi, katrs meklē kaut ko savu.
Vai šai filozofijai arī ir sava izpratne par to, ko un kā ir pareizi ēst?
Nē, tādas atsevišķas filozofijas nav, bet, protams, ka tam, ko, kāpēc un cik mēs ēdam, ir nozīme. Mēs katru dienu ar to, ko sevī uzņemam – gan ar ēdienu, gan domām, uzskatiem, attieksmi -, uzkrājam sevī dažādus impulsus - gan pozitīvus, gan negatīvus. Jin Shin Jyutsu mākslā vainīgā meklēšana nenotiek, vienmēr tiek meklēta cilvēka iekšējā harmonija un ceļš uz to.
Bet kaut kāds pamats jau ir tam, kāpēc enerģija visu laiku brīvi plūst, bet tad vienā brīdī aizsprostojas?
Jā, mūsu attieksme pret dzīvi ir tā, kas rada sastrēgumus. Lai mēs izdzīvotu, mums ir vajadzīgas rūpes un raizes, dusmas, bailes, sēras, spēja vietā un laikā pateikt - nē. Bet problēma rodas, ja mēs iestrēgstam kādā no šīm attieksmēm – sākam vainot kādu vai dusmoties uz visu pasauli, un tā palēnām tiek traucēta dzīvības enerģijas plūsma ķermenī.
Ja cilvēks, atnākot pie jums stāsta, cik briesmīgi ir tagad dzīvot krīzē, un cik valdība ir slikta, tad jūs jau varat izdarīt kādus secinājumus, kuru orgānu darbība, iespējams, ir traucēta?
Lielākoties šo attieksmju un smago jūtu pamats tomēr ir bailes, ka nepiepildīsies tas, ko es sagaidu. Tāpēc bieži vien ir saspringums plecos, kaklā, vai arī sāpes muguras lejasdaļā. Tad ar cilvēku var strādāt, harmonizējot nieru un urīnpūšļa plūsmu, vai atjaunot enerģiju, harmonizējot liesas plūsmu. Reizēm cilvēks pēc 50 minūšu seansa pieiet pie spoguļa un viņa seja ir izmainījusies. Arī tad, ja esi slims, ir svarīgi, kā tu izturies pret sevi un pasauli, vai tu savā dzīves plūdumā kādu vaino – pats sevi vai citus.
Pieskaršanās ir ļoti svarīga. Mēs par maz pieskaramies otram cilvēkam, īpaši jau vecam cilvēkam. Ja mēs vienkārši pieskartos, pat nezinot, kuras konkrētās enerģijas drošības slēdzenes aizskaram, tas jau būtu ļoti daudz. Nav iespējams pieskarties nepareizi, ja to dara ar cieņu un labestību. Sēžot blakus, tu uzliec roku cilvēkam uz pleca, ar to vien jau palīdzi atbrīvoties no sasprindzinājumiem, uzlabot imūno sistēmu, izelpot sakrājušās negācijas. Daudzi no mums tieši plecos nēsā emocijas un sajūtas, kuras mēs nelaižam vaļā. Uzliekot otram roku uz pleca, mēs palīdzam atbrīvot, atlaist šo saspringumu. Nevajag pat masēt, tikai pielikt roku, paturēt, un enerģija spirālveidīgi iet uz iekšu līdz kaulu smadzenēm un atpakaļ uz āru, un, ja tur ir kāda blokāde, tad tā tiek atbrīvota.
Vai tas ir saistīts ar siltumu, kas ir rokās?
Nē, tā ir elektromagnētiskā enerģija. Pieskaroties kādai vietai, tu ar savu roku tur it kā uzšķil mazu dzirkstelīti, aktivizējot cilvēka paša enerģiju. Šādas izmaiņas var sajust cilvēka pulsā. Pulss pirms un pēc seansa atšķiras. Sākumā pulss var būt nevienmērīgs, citreiz tas ir ļoti vājš, kaut kur dziļi, dziļi iekšā. Cilvēks ārēji ir bez spēka, bez krāsas sejā. Pēc seansa enerģija līdzsvarojas, un reizēm ir tā, ka pieceļoties reibst galva, cilvēks ir it kā citā pasaulē. Tad nav ieteicams uzreiz sēsties pie auto stūres, bet pastaigāt vai mierīgi pasēdēt. Liekas, ka nekas nenotiek, jo nav fizisku manipulāciju, ir tikai rokas pieskāriens ķermenim, bet ķermenī notiek izmaiņas. Reizēm cilvēks pēc smagiem pārdzīvojumiem ir apspiedis sevī emocijas pat ilgāku laiku, un seansa laikā tās tiek atbrīvotas caur izjūtām, elpu, ķermeņa reakcijām. Tādēļ reizēm tieši pēc seansa cilvēks var justies sliktāk, līdz viņš var atpūsties un labi izgulēties.
Kur var kaut ko vairāk uzzināt par Jin Shin Jyutsu mākslu?
Agrāk šī mācība tika nodota no skolotāja māceklim mutiski. Pirmās grāmatas, ko Marija Burmeistere sarakstīja Rietumu pasaulei, bija nevis mācību grāmatas, bet gan trīs pašpalīdzības grāmatas. Tagad ir dažas populārzinātniskas grāmatas angļu un vācu valodā, ir publikācijas, pētījumi. Tomēr apmācības visā pasaulē notiek pēc viena formāta - specifiskas mācību grāmatas tiek izsniegtas tikai tiem, kas šo mākslu praktiski apgūst. Par skolotājiem un par šo metodi var izlasīt internetā www.jsjinc.net. Latviešu valodā, diemžēl, nevienas grāmatas par to vēl nav, jo pašlaik ir salīdzinoši maz cilvēku, kuri to praktizē.
Autore: Inguna Balgalve, Jin Shin Jyutsu sertificēta praktiķe.