Vesels ķermenis – templis dvēselei. Aktivitātes un veselība

4. novembris, 2019 pl. 0:04

(Vakaru vadīja: fitnesa un BodyART trenere Ingrīda Felsa – Belohvoščika)

Šajā sarunu vakarā runājām vairāk par mūsu ķermeni, par dažādiem tā parametriem, kas arī parāda, vai mūsu dvēseles templis ir sveiks un vesels. Visiem vakara dalībniekiem bija iespēja nosvērties uz īpašiem svariem, kur varēja noteikt ne tikai ķermeņa masu kilogramos, bet arī vairākus citus svarīgus parametrus. Iegūtos rādītājus mums interpretēja fitnesa un BodyART trenere Ingrīda Felsa – Belohvoščika.

Rādītājiem ir jābūt atbilstošiem attiecīgajam dzimumam, vecumam un augumam. Turpmāk detalizētāk par rādītājiem, ko noteicām:

Viscelāro tauku līmenis – tauki, kas atrodas vēdera priekšējā sienā – paaugstina cukura diabēta, hipertensijas, aterosklerozes attīstības risku. Šie faktori savukārt veicina kardiovaskulārus notikumus – miokarda infarktus, stenokardijas, galvas smadzeņu un sirds asinsvadu triekas. Tas arī parāda, ka iekšējie orgāni ir aptaukojušies.

Metaboliskais vecums – tas ir vecums, kas ir nevis pasē ierakstītais, bet gan tas, kā ķermenis ir saglabājies. Tas var būt gan mazāks, gan lielāks par reālo. Metabolisms var paātrināties, piemēram, kad esam iemīlējušies. Tas ir atkarīgs lielā mērā no tā, kā mēs jūtamies.

Pamata vielmaiņas ātrums (KCAL) – tās ir kilokalorijas, cik ķermenis diennaktī var patērēt, pat īpaši nesportojot. Ja ķermenis saņems mazāk par noteikto normu, kas tiek noteikta katram individuāli, ķermenis ieslēgs izdzīvošanas režīmu, metabolisms palēnināsies, ķermenis sargās visas kalorijas, lai kaut kas nepietrūkst būtiskiem dzīvības procesiem, vai arī sāks sev kalorijas ņemt, piemēram, no skeleta, kas var radīt kaulu trauslumu, var sākt sāpēt mugura. Var palikt trauslāki mati, nagi, - tos ķermenis uzskata par nesvarīgākajiem. Ja kilokalorijas tiks uzņemtas par daudz, tad cilvēks sāks pieņemties svarā.

Kaulu masa – atkarīga no tā, kāds ir kaulu svars, atbilstoši cilvēka svaram. Kad kauli ir veseli, tie ir pilni, stingri un elastīgi. Kad kaulu masa ir nepietiekama, tajos parādās caurumi, tie kļūst trausli, irdeni, var viegli salūzt. Var notikt kaulu deformācija, parādīties x – veida, o – veida kājas. Jādomā par pareizu uzturu. Kalcijs vien nepalīdz kaulu masas palielināšanā, jo tas nedod kauliem elastību. Kauliem vajag arī olbaltumvielas un kustības. Ja cilvēkam ir ieradums dzert pārmērīgi daudz kafijas (vairāk par trim tasēm dienā), tad tā izskalo no organisma pārāk daudz kalcija.

Ķermeņa uzbūves novērtējums – šis rādītājs nav tik būtisks, to pat var uzskatīt par subjektīvu. Tas vairāk raksturo ķermeņa tipu – vai cilvēks ir tievs, normālas, pilnīgas vai muskuļotas miesas būves.

Ingrīda atklāj, ka tad, kad ķermenis ir sasniedzis savu visideālāko formu, kad var teikt, ka tas ir ideāls, tad zūd imunitāte, cilvēkam ir risks saslimt. Tas vien apliecina, ka uz ideālu ir jātiecas, bet tas nevar būt nepārtraukts stāvoklis.

Mēs katrs varam būt sava labākā versija!

Muskuļu masa – atkarīga no iedzimtības. Cilvēks, kas ir astēniķis, nevar kļūt par atlētu, protams, ja nesāk lietot speciālus produktus. Bet jāzina ir tas, ka, ja mēs gribam paātrināt metabolismu, tad viens no veidiem, kā to panākt, ir palielināt muskuļu masu – nevis iekšējos muskuļus, bet lielās muskuļu grupas.

Zinot savu muskuļu tipu, mēs varam izvēlēties sev atbilstošu sporta veidu. Sākumam vajag izvēlēties sev atbilstošo, bet tad, kad ķermenis saprot to kaifu no sporta, tad vajag sākt darīt arī to, kas ne visai padodas, lai būtu līdzsvars, jo tad ķermenis attīstās pareizi, harmoniski. Piemēram, ja mīļākie ir aktīvie sporta veidi, pamatā vajag nodarboties ar tiem, bet, piemēram, reizi nedēļā pildīt arī stiepšanās vingrinājumus.

Ūdens daudzums ķermenī (%) – Ja mēs uzņemam atbilstošu daudzumu ūdens (sievietēm norma ir no 45 % līdz 60 %), arī tas paātrina metabolismu. Ūdeni dzerot, mēs arī skalojam, attīram savu organismu. Ja ūdens ir par maz, mēs nēsājam sev līdzi daudz atkritumvielu, neiziet cauri vēdera izeja. Otrs faktors, kas to veicina, ir lietot šķiedrvielas. Veidojas sliktās baktērijas, kas veicina arī pūšanu.

Ūdens padara veselu šūnu. Ja mēs skatāmies uz šūnu mikroskopā, tad tā ir līdzīga vīnogai, ja ūdens ir par maz, tad šūna izskatās kā rozīne. Kad šūnas ir veselas, tad mums ir spēcīgāka imunitāte. Arī krunkas tā neveidojas, ja organismā ir pietiekams ūdens daudzums.

Tauku daudzums ķermenī - to norma ir atkarīga no vecuma. Ja tauki ir par maz, tad nav aizsardzības. Bieži vien sievietes grib būt ļoti tievas, ar plakanu vēderu. Bet tad trūkst aizsardzības dzemdei, var sākties ginekoloģiskas problēmas.

Ja tauku ir par daudz, tad var veidoties locītavu problēmas, aizdusa. Ir nepieciešama kardioslodze. Ja mēs katru dienu vismaz pusstundu ātrā solī staigāsim, tad kardioslodze būs pietiekama, un mēs būsim veseli. Ja nebūs pietiekama kardio slodze, tad, piemēram, trenējot vēdera presi, nebūs sasniegts gaidītais rezultāts. Un ir jāatceras arī tas, ka, trenējot vēdera presi, ir jātrenē arī mugura – lai būtu balanss.

Kāpēc mums liekas, ka ar katru gadu celulīta paliek arvien vairāk? Tad, kad esam jauni, mūsu āda ir biezāka. Ar gadiem āda paliek plānāka, samazinās kalogēna šūnas un fibroblasti, bet bieži vien tauku šūnas palielinās un vairāk izspiežas cauri ādai, kas ar gadiem kļuvusi plānāka.

Ķermeņa masas indekss (ĶMI) – tā ir attiecība starp garumu un svaru. Ja garuma un svara attiecība ir no 18,5 līdz 24,9, tad tā ir norma. Var būt arī izņēmums – piemēram, kad sāk augt muskuļu masa, tad ĶMI var palielināties, bet tas nenozīmē, ka cilvēkam ir liekais svars. Par to var pārliecināties, piemēram, uzvelkot “kontrolapģērbu” – ja attiecīgās bikses der, tad ar svaru ir viss kārtībā, neskatoties uz to, ka svars un ĶMI ir pat palielinājies.

Svars – tas bija pēdējais rādītājs, ko noskaidrojām, un ko liela daļa no mums regulāri arī kontrolē. Bet, kā jau iepriekš redzējām, tas nav vienīgais, kam būtu jāpievērš uzmanība.

Tā kā šo šarunu vakaru vadīja sporta trenere, visiem dalībniekiem ik pa laikam nācās vien celties kājās un praktiski izmēģināt vienu otru vingrojumu, lai jau uzreiz varētu sākt uzlabot tikko noskaidrotos rādītājus.

Ir visiem zināms, ka saslimšanas sākas no stresa. Ķermenī stresu var pamanīt un sajust vietā, kur ir savilkti muskuļi. Kurš gan nezina, kas ir savilkta, sāpīga spranda, savilkti kakla muskuļi. Iemācījāmies pāris vienkāršus vingrinājumus, kas atslābina sprandas un kakla muskuļus.

Par kādām sāpēm vēl cilvēki bieži sūdzas? Tās ir muguras sāpes, mācījāmies arī vingrojumus mugurai.

Kura sieviete gan nevēlas slaidas, skaistas kājas, uz kurām nav celulīta? Izrādās, ka to var risināt pat ar tik vienkāršu vingrojumu, kā vairākas reizes pieceļoties un lēnām apsēžoties uz krēsla.

Viss sarežģītais ir vienlaikus arī ļoti vienkāršs – to var teikt par cilvēka sarežģīto ķermeni, kam būt veselam var palīdzēt ar pavisam vienkāršiem vingrojumiem, bet labāk tos vienalga ir pildīt trenera vadībā. Mēs bieži vien pievēršam uzmanību daudzām otršķirīgām lietām, bet sevi, savu ķermeni, ko tēlaini dēvē par dvēseles templi, bieži vien atstājam novārtā. Mīlestība un uzmanība, ko mēs veltām savam ķermenim, tā veselībai, mums vienmēr atmaksāsies ar uzviju, par to varam būt pilnīgi droši!