Atbildība. 6. bauslis - RŪPĪGI IZVĒLIES CILVĒKUS, AR KURIEM PAVADI KOPĀ SAVU LAIKU
Autore: Inguna Balgalve
Dzīvē ir lietas, ko nevar redzēt, bet var sajust. Ieraugot cilvēku, mēs uzreiz
nevaram pateikt, kur viņš ir bijis, bet sajūtot aromātu, kas nāk no šī cilvēka,
mums rodas zināms priekšstats. Ja pajautāsim viņam pašam, lai pārliecinātos par
to, ko jūtam, cilvēks var justies izbrīnīts, jo tie, kas paši ir pieraduši pie
šī aromāta, to nejūt. Tāpat ir ar mūsu prātu.
Cilvēks ir atdarinātājs, un prāts ir tas, kas uzņem un piefiksē informāciju no apkārtējās vides, lai ar laiku sāktu to atdarināt. Kad bērns piedzimst un aug ģimenē, tad viņš mācās atdarināt vecākus vai cilvēkus, ar kuriem ir kopā. Pavērojiet bērnus, un jūs redzēsiet sevi: kā jūs stāvat, runājat pa telefonu, ēdat, atbildat citiem. Un nav ko brīnīties, kur viņš to ir iemācījies, tur pie vainas nav bērnudārzs vai skola. Viss sākas no tiem, ar kuriem bērns visvairāk pavada laiku kopā. Vēlāk klāt nāk skola, draugi utt.
Esmu pieredzējusi, ka sievietei izsakot komplimentu par viņas izskatu, reakcija bija zibenīga – kas atkal man nav kārtībā? Ko mēs katrs sadzirdam frāzē: tu šodien labi izskaties! Vieniem tas ir kompliments – jo apkārtējie cilvēki to lieto kā komplimentu, bet šajā gadījumā ir redzams, ka sieviete tiek regulāri kritizēta no to cilvēku puses, ar kuriem bieži nākas būt kopā. Prāts, izdzirdot šo frāzi, liek reaģēt kā ierasts, un tas nav atkarīgs no tā, kurš cilvēks mums to saka, jo tas, pie kā mēs esam pieraduši, notiek refleksi, un to ne vienmēr kontrolējam. Ja cilvēks pieradis mājās ēdot čāpstināt muti un uz aizrādījumu, lai ēd ar aizvērtu muti, jo tas ir nepieklājīgi, atbild, ka mājās var ēst kā grib, bet ārpus mājas viņš tā nedara, jo visu kontrolē, tad arī ārpus mājas viņš ēdot čāpstinās.
Brīdī, kad cilvēks savu rīcību attaisno ar to, ka visu kontrolē, patiesībā savu kontroli jau ir zaudējis. Pieradums ir stiprāks par jebkuru kontroles mehānismu. Cilvēks atradīs daudz un dažādus veidus kā attaisnot savu rīcību. Mainīt ieradumu nav nemaz tik vienkārši, jo tur ar gribasspēku vien nepietiek. Enerģijas nezūdamības likums ir, ka enerģija nezūd un nerodas no jauna, tā maina tikai formu. To var attiecināt arī uz paradumiem, no tiem nevar tikt vaļā, ja nav ko likt to vietā. Un kā jebkas, kas ir jauns, prasa laiku un gribasspēku, lai sevi pieradinātu pie jauna paraduma. Pacietība ne visiem ir stiprā rakstura iezīme.
Ja uzmanīgi lasījāt iepriekš rakstīto, tad jau būs skaidrs, kāpēc rūpīgi jāpiedomā pie tā, ar ko kopā pavadām savu laiku. Ja cilvēks ir pieradis lasīt grāmatas, tad to var salīdzināt ar kopā pavadītu laiku radošu, inteliģentu un daiļrunīgu cilvēku sabiedrībā, kuriem ir bagātīgs vārdu krājums un spēja izteikties alegorijās (salīdzinājumos). Ja bieži nākas būt vidē starp biznesa cilvēkiem, pakāpeniski mēs sākam domāt kā darījuma cilvēki ne tikai darbā, bet arī savā ikdienā, izvērtējot iespējas un pieņemot lēmumus. Ja patīk laiku pavadīt skatoties TV, “sērfojot” datorā vai telefonā, sāk zust saikne ar reālo dzīvi, jo mūsu domas un uzskatus sāk veidot pieejamā informācija (piemēram – seriāli). Jo mazāk mēs kontaktējamies ar cilvēkiem, jo vientuļāki kļūstam, un tad jau vajag piespiešanos, lai atgrieztos pie daudzveidīgas ikdienas dzīves.
Svarīgi ir izvēlēties to cilvēku sabiedrību, kuri mūsu acīs ir izpelnījušies cieņu par to, ko dara un ko ir sasnieguši. Šādi cilvēki būs labi skolotāji un ātrāk iemācīs mums kā sasniegt mērķus un piepildīt sapņus. Nav jākaunas vai jābaidās par to, ko tu neproti, jo dzīve jau tāpēc ir dota, lai mēs mācītos un gūtu prieku par sasniegto. Jākaunas, ja tu kaut ko neproti un arī negribi to mācīties, bet meklē kādu, kurš to darīs tavā vietā. Ja izvēlēsies par sevi vājākus, lai demonstrētu savu pārspēku, tad ar laiku sapratīsi, ka esi kļuvis par vienu no viņiem. Ja būsi lepns un demonstrēsi, ka nevienu tev nevajag, jo pats esi gudrs, tad ar laiku sapratīsi, ka arī tu pats nevienam neesi vajadzīgs. Lepnība ir muļķības augstākā izpausme. Tos, kuri dzīvē ir daudz ko sasnieguši, ir interesējis tikai tas, kā sasniegt mērķi, nevis, ko kāds par to domā. Atceries – tu kļūsti par tādu cilvēku, ar kādiem esi kopā. “Pasaki, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu.”