ATBILDĪBA. 9. bauslis - Izmanto dzīves dotās iespējas
Autore: Inguna Balgalve
Es esmu ļoti pateicīga cilvēkiem, kuri manā dzīves ceļā ir bijuši man kā skolotāji un padomdevēji. Pateicoties viņiem, esmu iemācījusies izvērtēt un savlaicīgi saprast, kam tērēt savu dzīvei atvēlēto laiku un kam nē. Dažkārt no malas raugoties var šķist citādāk. Tie, kuri mani jau ilgāku laiku pazīst, dažkārt uzdod jautājumu, kāpēc es tērēju savu laiku cilvēkiem, kuri pret mani izturas necienīgi un sāpina. Tad atbildu, ka es vēl mācos, kā uztvert šādu situāciju bez dusmām un vēlmes “nolikt” cilvēku “pie vietas”. Zinu, ka cilvēki, kuri ir apveltīti ar spējām, var ne tikai palīdzēt, bet arī iznīcināt. Tā nav nekāda māksla otru psiholoģiski vai emocionāli sagraut, jo katram cilvēkam ir “vājie punkti”, uz kuriem iedarbojoties, var sagraut ticību sev un saviem spēkiem.
Satiekot cilvēku, kurš cenšas mani pazemot vai “salauzt” man tiek dota iespēja attīstīt sevī tādas rakstura iezīmes, kas arī turpmāk līdzīgās situācijās negatīvu emociju vietā ļaus saglabāt mieru un pašcieņu. Ja es uzsākšu cīņu ar rupju, agresīvu vai nekaunīgu cilvēku, es nolaidīšos līdz viņa līmenim un ne ar ko neatšķiršos no viņa, jo rīkošos tāpat kā viņš. Ja es aizbēgšu no situācijas to neatrisinot, tad dzīve man sagādās jaunu situāciju – “tos pašus vēžus, tikai citā iesaiņojumā” vai kārtējo “grābekli”. Tāpēc sev nepatīkamas situācijas vajag mācīties uztvert kā iespēju augt, pilnveidoties un apzināties robežas, līdz kurām ir pieļaujama citu cilvēku nekaunība, neaudzinātība un visatļautība. Cilvēki ir ļoti dažādi un tas, ka esi izglītots un ar labām manierēm, vēl nenozīmē, ka citiem tas kaut ko nozīmē.
Tiklīdz tas, kas agrāk mūsos izsauca nepatiku, nomainās uz spēju uztvert situāciju tādu kā tā ir, dzīve piedāvā jaunu iespēju. Tikai šeit jāuzmanās, lai mēs paši jauno situāciju nesabojājam ar iepriekšējo negatīvo pieredzi un nepamatotām aizdomām. Jauns ir jauns, nevis uzlabots vecais.
Dzīve reti kad uzreiz dod mums to, ko tai lūdzam vai pēc kā ilgojamies. Tas ir tāpēc, ka līdz katrai “karalienes kleitai” un Ferrari ir jāizaug, jeb saturam ir jāatbilst noformējumam. Dzīve mums dod iespēju izaugt, lai pēc tam mēs paši varam izvēlēties sev kleitu vai mašīnu. Viena iespēja ved pie nākamās, un to sauc par panākumu kāpnēm. Ja mēs neizmantojam dzīves doto iespēju, jo ”tas nav tas, ko es gribu”, tad mēs paši sev (nevis dzīve, cilvēki, apstākļi) liedzam iespēju sasniegt panākumus. Napoleons Hills savā grāmatā “Domā un kļūsti bagāts” ir teicis: ”Neizlēmība un vilcināšanās ir kā dvīņi: kur ir atrodams viens no viņiem, turpat būs arī otrs. Tieciet vaļā no šī pārīša, pirms viņi jūs nav pilnīgi noveduši neveiksmju jūklī.”
Ir cilvēki, kuri saka – es to nezināju, ja es būtu zinājis, ja kāds man to būtu pateicis…. To, kas būs tālāk, nezina neviens, tikai vieni dodas tālāk uz priekšu, lai noskaidrotu, kādas vēl iespējas piedāvā dotā situācija, bet otri gaida, ka kāds no malas nāks sakārtos viņu dzīves un dos garantijas. Tā rodas stāsti par tiem, kuri sāk kā strādnieki kāda cita uzņēmumā un izaug par amatpersonām, vai paši kļūst par uzņēmumu vadītājiem, un ir arī citi stāsti par mūžīgi sliktajiem darba devējiem un to kā neviens neprot viņus (“īpašos”) novērtēt.
Tad, kad skaties uz tiem, kuriem ir tas, ko tu gribi sev – atceries – viņi izmantoja dzīves dotās iespējas un devās uz priekšu, lai vai kas pa ceļam atgadījās. Ja tu zini, kurp gribi nokļūt un esi gatavs doties ceļā, tad agrāk vai vēlāk, tu tur arī nokļūsi. Viss ir tikai tavā un neviena cita ziņā - pieņemt dzīves piedāvātās iespējas caur situācijām un cilvēkiem vai nē. Jebkuri šķēršļi ceļā uz savu mērķi palīdz kļūt stiprākam, motivētākam un mērķtiecīgākam. Pārvarot šķēršļus, tu kļūsti iekšēji brīvāks, tevī nostiprinās pašcieņa un ticība saviem spēkiem. Tevi vairs neietekmē citu viedokļi un attieksme, vienlīdz mazsvarīgas kļūst uzslavas un nievas. Var ierobežot tavu ķermeni, bet nevienam nav varas pār tevi (tavu būtību).